Brīvās pasaules seja
Atņem sakāmo sirdīm,
Vai tu vēl valodu dzirdi
Vai tikai sumpurņu rejas.
Draudīgi savelkas plauksta
Virs pilsētu drupām, jo zina –
Svētums, kas pagātni tina
Ir palieka beigta un auksta.
Acīm viss taču redzams,
Atkailināts līdz kaklam –
Smadzeņu pods vairs tik sedzams,
Bet labāk palikt man aklam.
Drosme ir smaidīt uz sauli,
Bet kodā jau ieviesta trupe –
Guļ ģindenis, rotāti kauli,
Plok parodija par upi. |