Es mīlu tevi tā kā priede aug
Ar čiekuriem un sveķu silto elpu
Es mīlu tevi tā kā puķe aug
To noplūkt var vai salauzt asais vējš
Mirdz saule , ceļi tālēs sauc
No mīlestības gaidot dižus , cēlus darbus
Vējš neprasa , lai pateicamies tam
Kad atvēsina sakarsušās galvas
Bet reizēm mīlot paliec sevī viens
Kaut apkārt ļaužu pārpildīta telpa
Varbūt , ka tādēļ ziediem tik īss mūžs
Un čiekuriem tik reibinoša elpa
Tas jau nekas , ja spējam tālāk iet
Uz mirkli pieskārušies kādai siltai delnai
Un mīlēt tā , kā priede aug
Ar čiekuriem un sveķu silto elpu |