 (www.feini.lv) |
| pucenis : Mūžība |
| Balāde par TO Ar abām kājām iekāpt saules starā vajag prast Man reti sanāk , jo staram savi ceļi Tas negaida , līdz nomērķēšu es Bet , ja man izdodas , smejamies mēs abi Es tikai nezinu , par ko Tā stundām ņemamies , dažreiz pat visu dienu Līdz vienreiz mani paņēma pie rokas stars Un izrāva no ķermeņa , sev līdzi vedot tumšā naktī Visapkārt nebija pat zvaigžņu No tukšuma tik lija zila gaisma Pār svešu pasauli bez viltus un bez ļauna Cēloņi un sekas kļuva vienoti ap mums Pirms laiks tos savienoja , sniedzot Atklāsmi Sāka aust gaisma , līdzās lidoja vairāki stari Vēlmju nebija , tikai nirvāna apņēma saldi Tad tāda ir mūžība , atgriezās domas Tajā mirklī es sapratu , ka uz zemes Biju tikai čaula , kurā mīt mūžības liesma Ko darīt ? Palikt vai atgriezties ? Izvēle tava , smaidīja stars Tad griežos riņķī...Mēs taču paliksim kopā ? Nē , bet tu vari iekāpt dažreiz manī Un parādīt citiem , kā to darīt |
| (29.12.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |