Sīkas maldu uguntiņas
Simtiem skalu naktī zog.
Pasmejas par sauli viņas –
Uzceltajam jānoplok.
Sīko, šķelto nepamana.
Lielā saule – vesels viens.
Vai nav viņai kaitēts gana?
Dzīve – ledus pieskāriens.
Dodot, ņemot, čukstot, kliedzot
Dzīves skaliņš trauslais lūst.
Guni mūžīgo sev liedzot,
Sveču liesmas pamet mūs. |