Vārds pa vārdam, zeme griežās,
Pasaule uz rinķi iet
Neba skaitot līdzi dienas
Dzīvojos šai pasaulē
Meklēju es laimi savu,
Strādājot kā vergs ik dien,
Pērkot sakaltušu maizi
Dzīvoju kā kungs es vien
Ne jau katrs spējīgs dzīvot,
Bagāts trennēts lauž ar vien
Katra spēkā dzīvot pašam
Ne vien atņemt otram, diet
Ja tas spējīgs kāri zobot
Saņems pretim izsmieklu
Ne par to, ka lepodamies
Tik vien to kā citam dot
Ka tik katrs spētu radīt
Labāku šo vidu mums
Lai bez bēdu dzīvodamis
Pārsteigums nav tikai sods
Varbūt arī pienāks laiki
Varbūt jaunais gads tāds būs
Kad ikviens, kas tuvs ir bijis
Tuvāks paliks katrams mums |