viens pavediens
negribīgi skar ādu un
nākamais vēl tikpat ļoti
negribēts piekļaujas pirmajam
vēl kāds stipri apjozts ap ķermeni
un parauts no spēka
kāds cits apvīts ap kājām
un ar kādu rokas sasietas
dedzina un iegrebj rētas
paskat tik, jau teju apsaitēts
un jau gana apradis
vairs nelocies pretī, vien
gurdi ar galvu pamāj pavedienam
tam jaunajam, kas apvijas ap jau citiem
vai spēj vairs pakustēties?
ko sēdi te, nevienam neesi vajadzīgs
ā, sāp? smagi? pats vainīgs
norauj tīklu, bet tu jau nespēj |