Un tad Tu atnāci.
Visu, ko biji darījis,
it kā kopā savāci:
ir augļi nobrieduši,
nu jānovăc ir ražu.
Novāci un aizgāji.
Tas man atgādina-
medus podu un lāča dabu,
kad tas to paēdis,
ielien alā, sapņo un krāc:
Tu atkal pavasarī atnāc
kā silts saulstariņš kāds,
kas mani atmodina-
pārējais vien mana griba.
Bet reizēm pati vēlos,gribu,
lai jūtas ātri izskrien cauri
kā ūdens aiz slāpēm, ko dzeru,
Ja vīrišķība ir tikai pauti. |