 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : Nu došos |
| Es palūgšu pašu Dievu, Lai dāvā dienu vienu, Kad Tevi par savu saukt Un cieši Tevi apskaut. Tad saistīs mūs ciešas saites, Tik stipras tā kā kļava, Kas dziļi izlaiž savas saknes - Tu esi mans, es Tava. Es nometīšu lapas, Jo zināšu, ka mums sapas. Pēcāk no tām taps humuss, Bet siltums tiks abiem mums. Pat ja uzsnigs sniegs- Kopā vissaldākais miegs. Un, ja vēlēsies, es būšu zeme, Tu -ūdens, kurš dzimis kā sniegs. Mana dvēsele jautri palos Un kā upēs plūdīs prieks. Rau, jau atkal pumpuri koku zaros. Es būšu ar Tevi rados, Ja vien Dieviņš šo dienu dos. Es paļaujos - Tu sirdī uzticību vies. Nu došos - ar Tevi satikties. 04102015 |
| (06.10.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |