 (www.feini.lv) |
| Gunta : Necel degunu pārāk augstu |
| Debesīs karājās pasaules naba-- Ne zemē tā kāpa, ne kāds augšā tika, Vien izstieptu pigu rāda un smīkņā. Lepnumā pārāka par citiem tā jutās, Lejā raugās un virsū lej sēru, Nabagiem kuriem tāpat pietiek bēdu. Reiz trūcībā lielā nonāca kāds, Čakls un darbīgs tam bija prāts. Ģimene, bērni, kredīts tam kaklā, Ceļos krita un raudzījās nabā. Lūdzās vien darbu ar godu ko veiktu. No augstuma atbilde stīva un trula. Ne mana cūka, ne mana druva. Naba ar sevi vien sapasēja, Cēla un bēra, rāva un grāba. Mazdrusciņ vēl pietrūka--debesis pirktu. Caur mākoņiem asmeņi iemirdzējās. Dievs pārgrieza saiti, zemē tā vēlās, Gārdza un šņāca, aiz dusmām vai plīsa, Bet nu vairs ne augstumi, slava ne vara Vien žuvusi naba. |
| (14.09.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |