 (www.feini.lv) |
| Sladzevska : Liedaga rindas |
| Melns ūdens Melns klusums Melns bezdibenis tukšs. Tavs. Ar katru rītu, Kad saules stari Smeldzoši Tie horizontu šķeļ. Pirmā gaisma Tavā sejā smej. Tā izrotā To viņa smaidu. Ass un dzēlīgs Viņa vaibsts tev pretī. Tu acīs ieskaties Šai mīlestībai. Cauri raugies Aizgriezies. Bet tevi nepamet. Viņš tevi nepamet. Viņš neaiziet. Viņš neapstājas. Neatstājas. Uzticīgi vienmēr. Pie tava pleca Viņa mājas. Un mūza Kas reiz bija tava. Vairs kā salauzts gliemežvāks Krastmalā Tā mirst. Tur ar trauslu roku Tā ļauj, Lai starp pirkstiem aukstajiem Smiltis birst. Kur liedaga kapā Tās cerības aprok. Atstājot Vairs tikai ilgas. Skarbas, Kas plosa sirds atliekas. Kas vairs tikai Kā pagurušas smilgas, Spēj vēja glāstiem atdoties. Tava mīla Tavs cietoksnis. |
| (28.06.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |