Pielīst meži krāsu pilni 
Pašā drūmākajā dienā. 
Skrienu, plēšu krāsu vilni, 
Neskrienu ar galvu sienā. 
 
Sēžu viens zem mēness līkā 
Klausoties, ko lietus čīgā. 
Manās rokās Dieva dota 
Akvareli zīmē ota. 
 
Krāsas acīs skaistās, platās. 
Arī aklais spēj un skatās - 
Krūtis atveras tam vaļā 
Pavasarī skurbi zaļā. 
 
Aizskrien laiki, izplēn vālos, 
Izsīkst laika upe bargā. 
Neceļos un ceļos tālos 
Mums ir krāsas jānosargā! |