 (www.feini.lv) |
| Daniela Rotta : Velim par sievu |
| Vienā ciemā reiz bij’ māja, Daudzi puiši uz to jāja. Jāja dienu, jāja nakti, Ar tiem piebāzti bij’ kakti. *** Mājā mita vīrs ar sievu, Vecu, krunkainu un tievu. Abiem večiem bij’ ar meita, Skaista, dzeltena kā kleita. Acis brūnas, zobi balti, Visi kā no akmens kalti. *** Gribēja tā tikt pie vīra, Stipra, turīga un tīra. Vēlējās, lai būtu glīts, Dienām stāvētu pie plīts. *** Viens par glaunu, Cits par jaunu. Trešais klauns, Bet tas kā auns! Nebij’ meitai labi visi, Bij’ ar mieru iet uz misi. *** Vecajam bij’ slikta oma, Kamēr prātā ienāca tam doma. Atdošu es tevi velim, Labāk, nekā tam tur melim! *** Paklau, veli, apņem sievu! Trūkst tev paurī pāris rievu? Nav man laika tādām lietām, Jāklīst man pa citām vietām. *** Padomā tu labi, veli, Dāvātu tad es tev teli! Lielu, apaļu un brūnu, Mīkstu kā šī meža sūnu. *** Nevajag man tavu teli, Pietiktu man pat ar peli. Tad varbūt rubīnus vai riepas? Iet pie sirds man labāk liepas! *** Viņa man tik smuidra, stalta! Bet vai sirdī viņa balta? Jā gan! Pietam, vēl gudra! Mājas solī iet kā skudra. *** Labi, draugs! Tu man kā raugs, Tik tuvs un jauks, Bet man te lauks, Kur viss drīz plauks. Kurš uz šejieni tad brauks? *** Dzīvosiet jūs šeit te abi, Būs jums divatā te labi. Ciemos brauksim mēs ik dienu: Teli slauksim, dzersim pienu. Ies mums jautri! Vīrs bilst kautri. *** Veļu dienā kāzas dzēra, Meitas ziedu pušķi tvēra. Abi griezās smalkā dejā, Smaidot saldi otram sejā. Meita tika nu pie saimes, Sava mūža lielās laimes. |
| (17.03.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |