 (www.feini.lv) |
| arpa : jā, tā vajadzēja. abiem |
| 1 novilkt logiem gaismu zvaigznes kā ābolus nokratīt uzlūgt tevi uz valsi viegli soļus aizmirst mīlulīt tad maldugunis tavās bizēs pīt mēnessērdzīgi redzīgs es pirmoreiz’ mūžā tāpēc netiesā, kairi netiešā manā atpakaļskata spogulī degoša mirāža sudraba staru kūlī 2 es sāpes krāšu nevienu neizraudāšu klusi klusēšu melnbaltus sapņus redzēšu gailēs debesīs pelni sarkani melni viegli un brīvi klās manu dzīvi dīgs pelēki asni trausli neparasti nebūs, nebūs kā bijis rētos sapnis mans nesadzijis ak, mans Dievs, ak, mans Dievs kāds viss klusums tik sīvs ak, mans Dievs, ak, mans Dievs es tevis aprakts vēl dzīvs 3 uzmauc mani kā slieku uz āķa palēnām un ar baudu taviem nakts sapņiem apkārt es nepieskaroties raudu sveša melna ēna, kontūra kaira smarža, kas izdziest svilinoši kaila jā, zinu, atceros, tu manī bijusi jā, ņēmi, kad devi, visa izsalkusi bet nebūs, nekas nebūs, nebūs kā bijis zvaigžņu lietus abiem, jā, abiem mums lijis pavisam cita dzīve tālāk zaigos sudrabā labi, tad lūdzu par šo nakti tev mīļā, atā |
| (02.03.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |