 (www.feini.lv) |
| arpa : monologs |
| Tu netaisi teātri, labi? Pēdējo deju dejosim abi vienaldzīgi, bez vārda, naida, mēmi, nemākulīgi. ( …es tev kāpšu uz kājām, tu uz manas sirds, neviens pat nemanīs, ka mūsu eņģeļiem asaras mirdz, tu man neskaties acīs un man nav ko tev teikt, labi, ka vismaz nav bērnu - kā teica tava māte - tad nav tik grūti beigt, deja, jā, stulba, un tevi gaida jau cits, paklanos, pakniksē, ok, paldies dievam, tas viss…) Neizliecies raudam, ja! Skatītāji jau aplaudē, cik eleganti mūsu pāris mīlestību nobērē. Un nezvani, mele. |
| (10.02.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |