| Es Tevi mīlētu arī tādu - Pliku un nabagu kā Tibetas mūku.
 Diez cik tur netrūktu,
 mani drīzā ķertu trieka,
 Ja Tu kā sultāns bārā kokteili sūktu.
 
 Es Tevi mīlētu arī tādu -
 Pliku un nabagu kā Tibetas mūku.
 Tādu, kāds esi, bez jebkā lieka.
 Aiz spīta,aiz pārpasaulīga prieka
 Uz tīri nomazgāta galda,
 Jo mīlestība ir balta
 Bez neviena traipa,
 Bet pasaule ir salta,
 Mazliet ļauna un arī akla
 Un tai netrūkst traipu,
 Bet,ja liktenis lemtu,
 Es to pulētu baltu,
 Es to veidotu jaunu
 Un nepazītu bailes un kaunu
 Būt tādai kā esmu.
 Vien vēl vajag Tevi,
 Lai gūtu iedvesmu
 Patiesi mīlēt dzīvi.
 |