 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Laiks |
| Reizēm tik ātrs, bet reizēm tik laisks, Galvās un pulksteņos ieslēgtais laiks. Bērnībā vienmēr viss liekas tik ilgs. Dienas ir garas, kā Šanhajas tilts. Pagūts gan dusmot, gan raudāt, gan smiet. Kaut kur pa vidam vēl pagulēt iet. Jaunības gados, nu kā kuru reiz. Brīžiem tas velkas, tad atkal jau steidz. Garāks tas liekas, ja muļļāties sāk. Nemanot paskrien, ja dara ko māk. Prieks vienmēr šķitis par īsu mazliet, Savukārt nelaimes vilkties tam liek. Vēlāk, kad mati ar sudrabu zied, Laiks visu laiku pa priekšu grib skriet. Jāpaspēj šitas, un jāpagūst tas... Pēkšņi, tā priekšā, sāc justies tik mazs! Panākt to nevar, bet negrib lai stāj, Kamēr ar bailēm tam nopakaļ slāj. |
| (17.11.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |