 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Svītrotais |
| Nokauta jēra acīm viņš skatās. Skatās uz debesīm, žēlodams sevi. Sūdzas par to, ka tik maz viņam atstāts Algā par to, ko šis tautai ir devis. Lielība lēca plati, kā varde. Kas tik nav izdarīts, kas tik nav paveikts! Spējis viņš aizstāt pat veselu gvardi, Gvardi ar liekēžiem, kolēģiem toreiz. Likumus lasījis, atpakaļ sviedis Tos, kuri bagātiem skābekli piegriež. Putām uz lūpām no tribīnes kliedzis, Saucot, ka algas un pensijas jāgriež. Lobējis vienus un lobējis otrus, Pazemīgs klanījies vareno priekšā. Veiksmīgi apejot likumu pantus, Savējos bīdījis amatos iekšā. Kāpēc gan ne, ja reiz daudzi tā cīnās? Viņš tikai tiecās par visiem būt labāks. Smagi nu stāvēt pie sasistas siles, Asaras lejot, kad atņemts ir mandāts. |
| (05.11.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |