 (www.feini.lv) |
| Eiforija - Aleksandrs Kaija : Pumpuri var atplaukt |
| mazliet pateicības.. mazliet niķības un viltus.. lai uz dzīvi skatiens silts. mazliet pipari un sals.. tā lai sāpju gals.. nepārsniegtu prāta malas.. un tad zina,, ko rokas darās.. vai lai pašas sevi glāsta,, var būt pietrūkst viena glāsta ,, lai pār okeānu tālo ,,atrastu tur savu pasauli ar cita acīm,, raugoties un tevī smaidu raisot... Uzsmaidi maziņais brīnum,, šai lietus pelēkajā pasaulē,, tev saules nava ,,tik jo visa tā tava,, pāri tālām rožu malām,, tevī pasauli nu dalām,, kur tu mīti,, kam tu dzīvo,, kam lai kurinu nu plīti,, ja reiz tava sirds kur mīti,, velna milti sauli dalām ,,nezinu ,,ko nu lai darām .. sārtām liesmām sadegi,, bez malām,, Ir jau labi ja tu dzirdi ,,klusi pukstot savu sirdi.. cauri salam,, vēju aurām ,,,klusi sniegot pavasaris tevī pumpurus kad vērš,,, Laimes lapām skaļiem soļiem pasauli uz delnas ceļ tik tak,, klik klak,, vakars klusi klauvē jau,, tik par dziesmu tālām skaņām tevī atvasara nāk,, bet vai tamdēļ,, tavās acīs nebūs pavasaris vairs??? Ja par pilna trauka malām ,, jaunas ūdens straumes plēš vecas rētas strauji vaļā nebrīnies ,,ka tā to darām.. visa dzīve vētra vien lai vēl sajust vienreiz varam ,, kad vēl pusnaktī kur gaisma dziest Pumpuri var atplaukt vaļā,, savos ziedos dzīvi vērst |
| (01.03.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |