ieplēstos lukturos sēžam
burtnīcām norauti nost
vārdus caur līdzskaņiem dzēšam
mēs zinām tos aizskalos
nāks lietus līs sapīs mūs tīklos
sāks tauriņus promceļam post
līdz pieklauvēs nagliņām biklām
kāds nācējs un iestiklos
sals nopulēs iezīmēs ercus
uz lukturu mirdzošās kārts
un izspēlēs dzīve mūs ķertos
zem debesīm vairākkārt |