 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : Mūsu sapņi |
| Dienā palaidām savus sapņus mākoņu pļavās, lai ganās. Palaidām, lai cauru dienu pa mākoņiem tie klejo. Noāvām kājas tiem pavisam basas, jo mākoņi pilni - mākoņu rasas. Naktī palaidām savus sapņus zvaigžņu spietos, lai ganās. Palaidām, lai cauru nakti starp zvaigznēm tie dejo. Apāvām kājās tiem pastalas baltas, Lai zvaigznes neliekas tik tālas un saltas. Un nu vairs nezinām, kur ir mani, kur tavi sapņi? Visapkārt vien ilūzijas, vieni vienīgi māņi. Nu mūsu sapņi tā sasaistīti, viens otru sev tik cieši klāt turēja, nebija tiem starpā ne mazākā vēja. Nu viens otram dzīvoja, piederēja. Nu tiem ir sava brīve, Nu tiem ir sava dzīve Ar basām vai apautām kājām Tālu prom no savām mājām. Mums jauni sapņi nu jāsapņo un nedrīkstam laist tos ganos, Jāraugās, lai tie kļūst īsti kā dzīve, ko mīli ne nīsti. |
| (26.10.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |