 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Šaipus priekškaram |
| Mazliet debesu priekškaru pavēris, Viņš ar bažām nu skatās uz zemi. Varbūt nedaudz par daudz esmu piedevis, Prāto Dievs, kaut ko dungodams sevī. Kamēr piedodams glāba Tas pasauli, Skat, jau augļotājs kārtību diktē. Viņš vairs netic tām blēņām par dvēseli, Kurai vēlāk būs jāmokās peklē. Nezinot Dieva baušļus un Tēvreizi, Vairums iesaistās aplamā spēlē, Ko kāds viltvārdis teicis par pareizu, Un to gudri par "biznesu" dēvē. Šķiet, kā vēsture, tikumi izbalē. Viss tiek izmērīts mantā un naudā. Bet, starp pasaku grāmatām, Bībele Stāv, kā dizaina elements plauktā. Vieni tic tikai globālam tīmeklim, Cits caur naudu uz pasauli skatās. Vēl kāds skatās caur optisko tēmekli, Cerot piepildīt ieceres trakās. Prāto Dievs, kā gan tādiem es līdzēšu? Varbūt atstāt, lai Sātans tiek galā... Vien kas ticēs, tiem spoži es mirdzēšu, Spoži mirdzēšu debesu malā. |
| (24.10.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |