 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Sapņu laiva |
| No rožu ziedlapiņām darināšu buras, Lai mana sapņu laiva padebešus kuļ. Es tajā piestāšu pie bagātību salas, Kur zelta jūras krastā dārgakmeņi guļ. Kaut skaidri zināšu, ka visi tie ir dzintars, Bet zelta krasts ir saules apmirdzēta smilts, Es burās ķeršu sapņu vēja plūsmas siltās, Kas mani aiznesīs pie manis paša cilts. Kur visi sarunāsies tikai latvju mēlē, Un dārgs ikvienam būs šis Dzintarjūras krasts. Kur cilvēki viens otram tikai labu vēlēs. Kur nebūs iemeslu, lai sevī naidu rast. Cik žēl, ka tā ir tikai laiva manos sapņos, Jo savādāk es tajā visus vestu līdz. Lai vismaz paskatās uz savu zemi lepno, Kur viss ir līdzsvarā, un ļaudīm nesāp sirds. |
| (10.10.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |