Un ne no šā un ne no tā
No zila gaisa – no nekā.
Un kā nu bija, kā nu ne,
Bet uzkūlās kā nelaime.
Un re, kā staipās, re, kā kliedz –
Tu neaizmiedz, tu neaizmiedz.
Un laizās, grūstās, žēli čīkst –
Un neliek mierā, blakus nīkst.
No rīta man vēl apkārt trinas.
Uz nerviem krīt, pa kājām pinas.
Mazs, pūkains tāds un nevainīgs
Bet, velns parāvis, apnicīgs.
Un izmest žēl un nav kur likt,
Tāds nekāds īpašs, bet nav slikts.
Man laiks iet prom, lai paliek jums.
Kā labās rokās mazs lolojums. |