 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Pašnāvnieks |
| Vēl viena bezjēdzīgi pakāsta diena. Tu pamodies, bet saule jūrā jau grimst. Ir sirdī iestājusies tāda, kā ziema, Bet visi locekļi ir smagi, kā svins. Pie gultas sabradātu tablešu šķembas, Un kaut kur glāzē tvano atšķaidīts spirts. Tā šķiet, te vakar atkal bijis ir ļembasts, Pēc kura tu, kā ierasts, taisījies mirt. Jau nez cik reizes esi piesmējis Nāvi. Tev iepaticies ir tās ledainais skūpsts. Pie Nāves durvīm tu ar cerību stāvi, Bet iekšā netiksi, līdz nebūsi lūgts. |
| (14.09.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |