 (www.feini.lv) |
| Signija Graaviite : Brālītis un es |
| Viņš dzīvo bērnu namā,bet es vairs nedzīvoju tur, man ir aizliegts ar viņu pat īsti tikties un vienkārši parunāt.. Jau 6 gadus mūsu māmiņa ir prom, debesīs.. Viņš man ir ļoti pieķēries un es viņam tāpat.. Vai Jūs spējat iedomāties cik smagi ir būt bārenim, kad visapkārt redzi to, kā māmiņdienā visi sveic savas māmiņas un... Man ir ļoti grūti rakstīt, bet man tas vienkārši ir jāizdara.. Māmiņdiena.. Viņa skolā notiek māmiņdienas pasākums, neviens nav atbraucis paskatīties kā viņš dzied un dejo, ārēji viņš neizrādīja, bet iekšēji ar katru sekundi visa viņa pasaule sāka sagrūt.. Uzzinot, ka pie viņa neviena nav, es un brālis aizbraucām, lai kaut nedaudz remdētu tās sāpes, kas viņu pārņēmušas.. Domājām, ka pasākums nokavēts, tāpēc nonākuši galā devāmies uz veikalu, pēkšņi es dzirdēju, ka kāds skrien un atskatījos, tas bija viņš.. Es izpletu rokas un gaidīju, viņš skrēja cik ātri vien spēja un ielēca man klēpī, viņš bija laimīgs satiekot mani un cieši, cieši mani apskāva..;( Izrādījās, ka pasākums vēl tikai sākas, devāmies turp.. Ar asarām acīs skatījos uz viņu nenovēršot skatu.. Vīņš tik skaisti dziedāja un dejoja un viņa dziedāšanas solo bija apbrīnojams, viņš spēj stāvēt visas skolas priekšā un dziedāt dziesmas māmiņai.. Beigās viņš pienāca man klāt un iedeva apsveikumu, kuru pats bija veidojis un klusi teica:"Darīju to visu tevis dēļ, lai tu par mani varētu priecāties, paldies, ka esi ar mani!" Un kā gan es varētu nepriecāties, viņš ir mans mazis brālītis un es viņu vienmēr atbalstīšu, jo negribu, lai viņam kādreiz gadītos tāda situācija, kāda bija man neskaitāmas reizes, kad neviena man nav.. Kautvai tikai pamēginiet iedomāties cik sāpīgi viņš jūtas un cik smagi ir tiem visiem, visiem citiem bērniem, kas zaudējuši savas mammas..;( |
| (05.09.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |