 (www.feini.lv) |
| Liene Simona Lībiete : Saulriets |
| Saule, peldot debesīs, lej savu sulu jūrā. Dzintara gabali mirdz viļņu galotnēs. Tie, būdami dzīvespriecīgi, pārlec tām pāri un ieķeras priežu skujās, kuras apspīdēja. Dzintaru klātbūtne iepriecināja priedes, jo tās sasildīja, kas padarīja viņu dzīvi krāsaināku, jo radīja cerību par laimi. Apelsīnam jeb saulei, krītot lejup jūrā, apkārt sāka ziedēt ceriņu pieclapītes, kas izkrāsoja debess pamali violetā krāsā, kas bija radušās no priežu laimes sajūtas, pavadot laiku ar dzeltenajiem putniem, dzintariem, kuri tām iemācīja priecāties par rietošo sauli, jo tā nesīs jaunu dienu, ar interesantiem notikumiem pilnu. Violetā krāsa simbolizē cerību. Kopš tā laika priedes ar degsmi gaida saulrietu, kad atkal varēs sastapt ziedošos ceriņus debess pamalē, kuri tām atgādina, ka laime ir īss mirklis, kas atstāj pēdas sirdī. Vienkāršās lietas var radīt ikkatrā būtnē piepildījuma sajūtu. Pat saules pieskāriens priedei uz tās zara, jo tas pārvērtās par dzelteno putnu, kas lika tam pacelties augšup no zemes un paraudzīties uz rietošo sauli, kas iemāca dzīvotprieku. |
| (22.08.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |