 (www.feini.lv) |
| pucenis : Kuru seju atstāsim , draugs ? |
| Izlasot Tavu dzejoli radās mans Šai naktī viss Kas krūtīs slēpies gadiem Var atklāties Sāk iegūt daudzas sejas Smeldz krūtīs izbrīna par sevi Kur tik daudz sārņu ? Un velti cerēt Ka izzudīs tie rīta miglā Vēl manī gļēvums , mazdūšība mājo Ir bailes atradušas vietu Liek māti vainot , velnu , dievu Es celšos , mazgāšos Līdz rītam vēl ir laiks Man pietiks vienas sejas Lai paliek tā Kas liek man rakstīt dzeju Un , mīlot pasauli Ar ļaudīm kopā smejas *** Es savam telefonam pieburšu ausis Piebēršu tās ar lapu šalkoņu un cīruļu dziesmām Varbūt tad kādu dienu telefonam iemirdzēsies acis Redzot , kā zilie zvaniņi šūpojas vējā un bites sūc medu Varbūt kādu dienu tas noglāstīs manu vaigu... Bet šodien...Es tikai pieburšu ausis |
| (01.08.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |