durvis sitas
ne klauvēja kāds
ne nāca
tikai vējš ne durvis
bet vientuļus vāca
tavi smalki pirksti
ne tumsu, ne gaismu
neizjauca
tikai skumjas ne tevi
bet mani sauca
asaras cita pēc citas
ne no acīm
no sirds
sarkanās magonēs
klusi pa ziedlapai mirst
smarža tava
ne projām gāja
ne nāca
tā gribēju sapņot par tevi
man nesanāca |