 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : Rokas, kas nav radītas lidošanai |
| Zaļā pļavā tauriņi dejo. Manas acis tos iztālēm vēro, Pār mani plešas zila debess, Tikai manu ķermeni augšup nenes Rokas, kas nav radītas lidošanai. Taču dvēsele, kas tic mīlai un piedošanai, Kas augstāk un tālāk lido Par tauriņiem, kas tikai vēderā dejo Un pa pasauli klejo un vēro, Kur sev kādu līdzīgo atrast Kurš ne tikai pārmet, bet arī žēlo, Kurš sev tuvāko no pusvārda spēj saprast. Vārdi ilgi sirdī spēj sāpēt un durt Un vēl pēc daudziem gadiem No jauna spēj dusmu liesmu kurt, Bet jātiek pāri sāpēm un savstarpējiem kariem, Jo man ir rokas, kas nav radītas lidošanai, Bet toties ir radītas glāstiem. Jo man ir lūpas, kas nav radītas tikai runāšanai, Bet ir radītas arī skūpstiem. Jo man ir acis, kas nav radītas tikai redzēšanai, Bet tās spēj runāt bez vārdiem. Un atkal Zaļā pļavā tauriņi dejo. Manas acis tos iztālēm vēro, Pār mani plešas zila debess, Tikai manu ķermeni augšup nenes Rokas, kas nav radītas lidošanai. |
| (19.05.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |