 (www.feini.lv) |
| arpa : smaga nakts |
| Pulkstenis iet, neatskatoties, uz pavisam. Lietus pa jumtiem uz pirkstgaliem staigā. Sirds kā pusmirusi kamene zirnekļa tīklā. Atmiņas šonakt kā kaijas virs jūras klaigā. Man tik izmisīgi vajag dažus labus vārdus. Tikpat izmisīgi, lai neviens nepasaka neko. Visu nakti plēšu albūmus, gruvešus ārdu - Visu nakti dedzinu tiltus ne no kā ne uz ko. Plēšu kreveles rētām, taureņiem spārnus - Kamēr spēks vēl turēt, kamēr neatlaist bail. (ne)raudu, (ne)runāju par un ar vientulību, Skrāpēju vārdus, uz nakts sienām kas gail. Pulkstenis aiziet, neatvadoties, uz pavisam. Kāpj saule melna ešafotā sarkanu puķi rokā. Kā caur sniega kupenām pelēkiem pelniem Atkal varonīgi brienu karāties dzīvības kokā. |
| (27.04.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |