 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Ved mani, malduguns |
| Ved mani, malduguns gaismiņa, ved. Ved mani projām no Gāganu kariem. Apnicis sen jau uz vietas man skriet, Kopā ar aitām un mājputnu bariem. Ved mani, malduguns gaismiņa, ved. Ved mani ārā no pasaules savas, Kurā mīt suņi, kas nepārstāj riet, Un TV ekrānos muldošas galvas. Ved mani, malduguns gaismiņa, ved. Rādi man ceļu pa taciņām šaurām. Ved pāri upēm, kur vāravas dzied. Lutaušiem garām, un debesīm caurām. Aizved uz vietu, par savu ko saukt. Rītausmas dūmakā smaržo kur vagas, Dārzā kur ķirši un ceriņi plaukst, Čurkstes kur ligzdojas mājā, zem dzegas. Aizved uz vietu, kur mieru var gūt. Un vari palikt man līdzās, un spīdēt. Klausīties rītos, kā rubeņi rūc, Bet tumšā naktī uz skaliņa sēdēt. |
| (22.03.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |