 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Nesēdi astē! |
| Steidz dzīve strauji, ieķēries tās astē Tu mēģini to nepalaist, kaut nezini, kur skrien, Vien sajūta, ka kaut ko vajag paspēt, Tik’ zināms nav pat īsti pavediens. Tik ilgi taustāmies pa dzīvi, Kā gaidīdami – kas tad īsti būs, Bet mirkļi skrien, tie ļoti īsi, Kas ilgi gaida, ātrāk veci kļūst. Bet kur iet meklēt to, ko jūti trūkstam? Vai maz tu zini, ko tev dzīves dos? Mēs skrienam pretī, reizē mūkam, Jo biedē viss, kas piedzīvots. Skrien dzīve strauji, tu tās garā astē, Kas ož pēc prieka, arī sāpēm, vilts, Bet tikai tev tā lielā noteikšana, Vai iesi pats, vai tiksi līdzi vilkts. Lai dzīve skrien, bet nesēdi tai astē, Skrien līdzās tai un nebīsties to laist, Šai mūžā viss var notikt, mīļais, Var mirklis būt un var tas arī gaist. |
| (19.03.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |