 (www.feini.lv) |
| Aigars Elss : Mums nevajag nekur skriet |
| Mums nevajag nekur skriet. Mums jāsāk iemācīties apstāties. Mēs aizskrienam tālu priekšā tajā kas mums ir tikai otršķirīgs un ceram pašu galveno atrast tur. Mūs aizvirza kādā otršķirīgā plūsmā. Tur paša galvenā nav un mums jāatgriežas. Lai apgūtu galveno man jāatgriežas pie pašiem pamatiem. Pie universālā alfabēta un universālajiem skaitļiem. Man jāsāk meklēt pamatskolas ar universālu ievirzi. Es varu apgūt visas zināšanās augstskolā, bet mana sirds sēdēs starp saviem klasesbiedriem pamatu skolā un centīsies apgūt pasaules pamatus. Man nekur nav jāsteidzas un tāpēc pirmo es izglītoju sirdi. Prāts man būs ļoti paklausīgs un stāvēs līdzās. Prāts teiks „re, es varu aizskriet līdz integrālim”, bet sirds atbildēs - „labi, bet es tevi drīz saukšu atpakaļ lai tu man izskaidrotu matemātikas pamatus. Es, sirds, gribu zināt savu aritmētiku un savus siržu matemātikas likumus. Es gribu apgūt siržu ģeometrijas likumu, siržu valodu un literatūru, siržu parādības dabā un siržu pārvērtības cilvēkos. Es gribu iet Skolā. Skolā kur klasesbiedri nav tikai klasesbiedri. Skolā kura ietver visu un visus. Lai sajūta – es eju Skolā – sāk nozīmēt ļoti daudz”. |
| (11.03.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |