 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Būt pašam |
| Kad liktens sargeņģeli tavu ieslēgs sprostā, Un liegs tam apzināties spārnu iespējas, Tu kļūsi brīvs no savu aizspriedumu gūsta, No savas, paša iedomātās, nespējas. Tev nebūs vairs tik bieži jāskatās pār plecu, Vai tiešām neseko kāds iedrošinošs skats, Ikreiz, kad sadomāsi aizdegt jaunu sveci, Lai bālā gaismiņā, kaut brīdi būtu pats. Tu vēlies spēcīgs būt, kā dzestrās kalnu upes, Kas akmens klintīs katra savu ceļu lauž. Bet upes nekad nespēs iekāpt tavās kurpēs, Jo tās par sargeņģeļiem nemaz nenojauš. Tev atliks vien tik daudz, kā paļauties uz sevi, Un rīkoties, lai pašam neliktos par maz, Un droši dzīvot to, ko liktens tev ir devis, Ar apziņu, cik patiesībā esi mazs. |
| (06.03.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |