 (www.feini.lv) |
| Liene Simona Lībiete : Šokolāde |
| Cilvēki iet pa ielu, savās domās iegrimuši. Virs galvām ir debesu jūra, kurā ir dzidri zils ūdens bez neviena akmens un kurā peld apelsīns, lejot savu oranžo sulu pār zemi, izkausējot sniegu un ledu un ienesot dzīvību zāles stiebros un kokos, radot tajos lodes jeb pumpurus, no kuriem drīz izplauks zaļie putni, kuru spārni plīvos maigajā pavasara vējā, kas dāvā veldzi cilvēka dvēselei. Viņš kļūst dzīvespriecīgāks, smaidīgāks. Taču ne visi. Zemi ārā klāj dubļi. Kāda tā ir cilvēkos? Ja būtne domā ļaunas domas, kā otram nodarīt pāri, sāpinot viņu, melo, liekuļo, tad tās zeme sirdī ir melna kā rūgtā šokolāde. Ja viņš ir patiess pret sevi un citiem, domas un darbi ir vērtīgi, tad to klāj baltā šokolāde. Gaišās domas un labie darbi rada siltumu gan cilvēkā, gan dabā. Rīcība ietekmē laika apstākļus. |
| (03.03.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |