 (www.feini.lv) |
| Aigars Elss : Apziņas |
| Ne jau tikai cilvēki staigā pa šo zemes virsu. Staigā arī apziņas. Un apziņas ir tās kas meklē. Viņas meklē derīgos izrakteņus uz savas planētas. Paradoksi un absurdi – tie ir apziņu derīgie izrakteņi. Katrs tāds paradokss ir vēl neizmantots dabas resurss. Katrs absurds satur zināmu daudzumu saistītas enerģijas kuru apziņa var atbrīvot. Ja kaut kas ar apziņu arī var notikt tad tikai jauna apzināšanās kuras dēļ tā dzīvo un kas ir tās bagātība. Domāšana ir apziņas kalnrača cirtnis un vienīgā lāpsta. Apziņas skatoties uz cilvēku varēja redzēt gan cilvēku, viņa drēbju un matu krāsu, gan viņa apziņu, tās stāvokli. Bija apziņas kas sēdēja otrādi, ar galvām uz leju, un visu redzēja otrādi. Bija arī gulošās apziņas. Cilvēks gāja, darbojās, bet viņa apziņa bija izlaidusies slīpi un miegā šņākuļoja. Viņas vēl nebija ačgārni dzīvojošas bet ne arī brīvi staigājošas. Viņas bija laiskā, neizteiktā, guļošā stāvoklī un visvairāk mīlēja šķietamu mieru. Viņas aizvien patvērās zem šķietamā kad tām gāja garām brīvās vai ačgārnās apziņas, un nogaidījušas kad atkal viss apklust, izlīda no sava patvēruma un sakārtoja spilvenus. |
| (31.12.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |