Galvassāpes saka priekšā atkal,
Es it kā jaunu lapu veru;
Bet es skrienu saviem murgiem pakaļ,
Un tāpēc es atkal dzeru.
Grādīgai pudelei naudu krāšu,
Un, kamēr šis piķis rīklē līs,
Džins no pudeles ārā nāks
Un visus manus sapņus piepildīs.
Un tu man atmiņā skaistāka, kā parasti,
Un mīļāka, siltāka, kā parasti,
Un tik ļoti ilgojos, kā parasti,
Bet man pudele blakus, kā parasti,
Kopš tā laika-
Tām pēdējām dienām.
Tās zāles vien man-
Vien man vienam.
Vismaz spilvens atkal mīksts,
Un gulta mīksta,
Un pienāk vismaz miegs,
Kaut tā dusa tomēr tik īsa.
Saka, ka pasaule griežas uz riņķi...
Vien, kad pudele tukša, es tiešām to jūtu.
Padara mani par muļķi un sliņķi,
Padara pretošanos dzirai tik grūtu.
Pirms pēdējos malkus sev rīklē triekšu,
Pateikšu dažus "paldies" tiem pa priekšu,
Teikšu "paldies" un iešu uz priekšu-
Visam un visiem, un tev, protams,
Pa priekšu
Es cildeni, protams, kā kungs godam
Kārtējā pārdzertā murgā iešu. |