 (www.feini.lv) |
| pucenis : Mikijam |
| manam kaķim Kas tas , ar izbrīnītām acīm No azotes pa spraugu Lūkojas pēc piena Tad mazliet paaudzies Ar katru dienu tālāk No mājām dodas visu izzināt Līdz sākas runču kaujas pavasarī Tek asinis , par lēnu rētas dzīst Dzen nemiers atkal jaunos kaķu karos Plīst kažoki ,tiek ģīmis saplosīts Un nogurums tik pārdzen runčus mājās Kur siltumā var brūces aplaizīt Tu neuztraucies,runčuk,guli Tavai dzīvei pietiks Pie maniem sāniem vietiņas Kur sildīties un pamurrāt Kad brūces sadzijušas Ar katru gadu smagāks paliec tu Ir grūtāk citiem kaķiem uzveikt tevi Un reizēm tevi uzslavēju es Ja izdodas mums noķert kādu peli Bet tagad guli , skaties kaķu sapņus Re,ķepas raustas ,laikam sapnī skrien Es uzlieku tev viegli savu plaukstu Bet tu man kod un skrāpē ,kā arvien Vai zini,es no tevis mācos Par blēņām nesatraukties,pieglausties,ja rāj Un murrājot dot citiem mīlestību Jo vai tad sev to kaķi krūtīs krāj? |
| (28.10.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |