 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Sapnis par pasaules sirdi |
| Atveru ceļus kā grāmatas lapas, Mani uz pasaules sirdi tie nes. Pavada putni ar sērīgām klaigām, Vakara lietū kluss aizeju es. Pasaules sirdī ik alka dun mana - Putni ar spārngaliem miglājus šķir. Baznīcas tornī kurls zvaniķis zvana - Vairāk par visiem viņš zaudējis ir. Atnāk un nolūdzas cilvēku bari - Varbūt pēc nāves tos sagaidīs prieks, Kamēr šalc urdošas dzīvības zari, Kamēr tīrs bērnības mīļums tiem lieks. Kur gan man biedrus šais lappusēs meklēt? Vai maz kāds nenoburts savējais dzīvs? Vientuļš es aizpeldu ikdienas peklē, Kurā pat saldākais kumoss šķiet sīvs. Dzirdu un izsāpu pasaules dvašu, Cilvēks kam ienaidnieks, soģis un cars. Saņemšos šoreiz, lai kļūtu par pašu - Salauzts vai izdedzis nav vēl mans gars! |
| (22.09.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |