 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Mana pasaka |
| No tūkstoš pasakām es izvēlējos tevi. Tu esi citāda, bez nivelētām beigām, Kur visam jānotiek ir secībā un steigā. Es tevi negrasos ne rediģēt, ne mainīt, Jo šajā pasakā es vēlos būt par sevi. Es tevī pamostos un tevī gulēt eju. Un nesūkstos, ka esi tāda, kāda esi, Ka tevī mijas laime, nelaime un stresi. Te, ja vien vēlos, varu apstāties un gaidīt, Un varu vismaz censties nepazaudēt seju. No tūkstoš pasakām es izvēlējos tevi. Un zinot to, ka visas pasakas reiz beidzas, Es tevi lūdzu, atļauj dzīvot te bez steigas. Man nav no svara būt par karali un valdīt, Es vēlos būt vien tikai daļiņa no tevis. |
| (17.08.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |