Vai laimes ceļs ir tāds,
Kam neapdomīgs šis prāts,
Vien lietas neaptveramas,
Tam reizēm izteikt gadās.
Ne labā gribā būts ir,
Bet svešā ādā ietērpts,
Šī sajūta, kas svešā
Nekad tā nebūs tava
Ja labas gribas cilvēks
Tu ej pa dzīvi savu
Vienmēr tev veiksies arī
Jo dabas likums tāds ir.
Tev būs ko dot ar' pretī,
Par laba darba augļiem
Un saņemt divtikt ķešā
Jo algu tā redz' maksā
Vai vēlēsies tu dzīvot
Šo dzīvi labestīgo
Vai slapstīsies pa krūmiem
Kā ērms, kas tumšos meklē
Tavs lēmums paliek tevī
Tu pats to labi zini
Kā dzīvosi - tā arī būs
Ko domāsi - tā ir. |