 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Vecuma miers |
| Sirma veča iet un klepo, Elpas krūtīs brīžam trūkst, Sagumst gadi viņas plecos, Kājas akmenssmagas tūkst. Tā no malas liekas mums, Ka to visur sāpes skar, Bet tai beidzot rokās brīvums - Atpūsties no visa var. Aiziet mūžs, pilns raižu, bēdu, Bērnu izauklēts ir daudz, Nesteidz, nepieliek vairs pēdu, Nokavēt vairs nevar daudz. Viss, kas jāveic bijis, darīts, Vecā miesā zogas miers, Nodun sirds tai, iedzeļ artrīts, Un tad pārņem mūža miegs. |
| (20.07.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |