Pasaulē, kur cilvēki ķer ēnu,
Mēs guļam saulē ar jūtīgu ādu.
Guļus uz muguras, tavu iedegumu pētu
Ar acu kontaktu, savu jauno būtību rādu.
Pasaulē pelēkā, melnā un baltā
Melnbaltā gaisma grābj savās skavās,
Bet, ja izvēle izlikta priekšā uz galda,
Kāpēc lai es neatrastos tavās?
Sapņos, kas dzelteni, zaļi un zili,
Vēlamā, kārotā dzīve guļ komā;
Ja tu tiešām, patiešām nezini- mini!
Un ar acīm un lūpām rādi, ko domā. |