 (www.feini.lv) |
| Miks Kapsis : Detrimentum |
| Trūkst vārdi, sēž uz mēles, Kaut kādreiz pateikt spētu, Bet meli kļūst par grēku; Un pārtraukt spēlēt spēles- Tas varbūt palīdzētu. Kaut nāktu laiki citi; Tu sega manā salā, Tu veldze tveicē manā, Bet blakus nepaliki. Ar sapņiem jābūt gana. Spīd saule bronzas krāsā, Tas zelts vairs neatgriezīsies, Tās sāpes nemainīsies; Un dzīve vienmēr māca Sisties, bet nelielīties. Kur debess siltā duša, Kad sauli aizsedz ciet? Kur tagad tālāk iet? Un, ja tu stāvi klusa, Tad, visi, apklustiet. No zelta kaltās rotas Ir piemiņas no kāda. Ja dzīve tiešām rāda, Ka ieelpot ir mokas, Un lejā laistas rokas- Tā mūsu plānā āda. Tu kļūsti nemanāma Kā putekļi zem slotas. |
| (19.05.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |