 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Laime |
| Es atlaidos meža lakšos. Skatījos mākoņiem acīs Un peldēju savos sapņos, Zītara pārpilnās krācēs. Te saulstaros ceptās smiltis Rokām, kā ūdeni smēlu, Bet zaļganās rasas sirdis Veldzēja kaklu un seju. Es elpoju krūtīm pilnām, Peldoties debesu zilgmē, Kad līdzīgi maigam vilnim Pakrūtē apstājās laime... |
| (24.04.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |