 (www.feini.lv) |
| Miks Kapsis : Orbis |
| Guļ nomiris noplēstais kalendārs, Un esošo arī mēs raujam, Bet kādreiz tās lapiņas atpakaļ nāks, Jo vienmēr viss piedzimst no jauna; Lai to nāve var paņemt no jauna. Ir kritušas kārtējās zvaigznes virs galvas, Šie sapņi un cerības neķertās, Tās kādudien atkal spīdēs no jauna, Jo atgriežas viss vienmēr nemanāms; Bet tad nomirst kā kārots, bet nemanāms. Ir atvērti dzīvītes kārtējie logi, Šķiet eja uz pagātni ļauna; Kas domājis būtu, cik dzīva tu topi, Kad iemīlies pati no jauna; Lai pēcāk ir sāpes no jauna. Pasaules kārtību nosakām abi, Lai plānotu laimi no jauna; Lai jaunajā kārtībā viss būtu labi, Ir jāpārlec sātana krauja- Tik dziļa kā sātana sauja. Guļ mirušas tērētās dienas un naktis, Kad galvai, ne sirdij, mēs ļaujam Noteikt, ko tu sirdī sajūti pati, Ko prāts mans sāk slaktēt no jauna; Tad mirušu celtu, rokās kratīt, Lai slaktētu vēlāk no jauna. Vien nāve ir aizrakta mēmai skaņai; --Un kapračiem nekad nav kauna Neaizrakt bedri līdz pašai malai Un neatrakt nekad no jauna; Bet tie atrok to vienmēr no jauna. |
| (24.04.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |