Vai atceries laikus, kad Tev bija grūti,
Kad meklēji atbalstu pie mana pleca?
Es redzēju to, ka sirdī Tu jūti -
Pie manis var nākt kā pie drauga veca.
Kad pārējie apkārt tik asaras lēja,
Es ļāvu Tev izsisties savā jomā;
Un pretī nekā man tad nevajadzēja -
Tev biju tai brīdī tēva lomā.
Tomēr, kad atkal Tu spārnos cēlies,
Attieksme Tava vēsāka kļuva;
Bez ardievām projām no manis aizvācies -
Nācās man šķirties no cilvēka tuva.
Pēc gadiem man kaut kas nogāja greizi:
Es zaudēju draugus un mīļoto savu;
Lai kā arī liktos tas nepareizi -
Tai brīdī es gribēju atbalstu Tavu.
Tagad viens sēžu šeit, ietinies segā,
Ar "Lāčplēsi" rokā sagaidu rītu;
Un neceru, ka šai mirklī tik smagā
Tu saņemsies, lai man kaut piezvanītu... |