Atver savas skaistās acis!
Savelc lūpas mīļā smaidā!
Negribu, lai sākas tracis,
Kas starp mums ir vienā laidā.
Nespējam mēs dzīvot mierā -
Jākašķējas katru dienu.
Tagad vairs pēc strīda lielā
Nav pat kaisles brīža viena.
Skumji skatos es uz Tevi,
Atceroties citus gadus;
Vai man vajag vainot sevi,
Ka mūs tagad redzu šādus?
Nezinu, cik ilgi spēšu
Paciest tādas elles mokas.
Un vai atkal iemīlēšu
Tavu seju, maigās rokas... |