 (www.feini.lv) |
| kate : Sapņotājs un Skudra |
| ‘’Sapņi ir manas mājas, es nāku no tiem. Tur dzīvojis esmu mūžības, kaut šeit tās kā sekundes skrien. Tur lidot es protu un pilsētas celt, atvairīt ļaunos un pareizās izvēles veikt.’’ ‘’ Bet kā Jums, Sapņotāj, patīk šeit?’’ ‘’ Vai tiešām uzreiz vajag visu tā steigt? Tu neļauj man savu stāstu beigt!’’ ‘’ Jūsu lūpas ir zilas, bet te nav auksti!’’ ‘’Ko tu, mazā skudra, āksties? Vai nezini, ka varu atņemt tev dzīvi? Kāpēc pēkšņi stāvi tik stīvi?’’ ‘’Jo aizmirsi, ka vadies pēc skudras šajā dzīvē.’’ ‘’Skudras dzīvē nerunā!’’ ‘’Vai izdomāji, ko tas nozīmē? Vai, Sapņotāj, esi nomodā?’’ ‘’Esmu sapnī, bet nomodā! Mana apziņa spēj visus brīnumus veikt!’’ ‘’Bet skudras nevar tā aizbiedēt?’’ ‘’Protams, ka var! ... Kas notiek? Kāpēc zūdu? Kāpēc nevaldu pār savu domu?’’ ‘’Vai nepamanīji, ka sapņoju Es? Ka esi vien skudra manā apziņā? Kārtējais tēls, kas izzūd plūdumā? ‘’Bet ja nu es vēlos dzīvot? Ārpus sapņiem brīvi lidot? ‘’Par to nerunā ar mani! Tie jau vairs nav mani darbi!’’ ‘’Vēl aizejot iedod, izdomā, iznomā man sirdi! Bez tās nav jēga klīst pa dzīvi...’’ ‘’Kā redzi, tas ir darīts jau! Veiksmi dzīvē, sapņotāj! Es eju, saime sauc!’’ ‘’Bet mana dzīve ir tavā sapnī! Tu devi man sirdi! Kāpēc nespēj aiziet? Jo tomēr mīli?’’ ‘’ Jo es tevī redzu atspulgu savu, kaut šai sapnī esmu skudra’’ ‘’Bet ja es teiktu, ka esam vietā starp sapņiem un nomodu? Brīvo gribu un nolemto dzīvi?’’ ‘’Dzīve, sapnis, viens tas pats. Mūžīgā dejā mēs vadīsim dienas. Kaut kas traks. Ir jāceļas.’’ |
| (18.02.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |