 (www.feini.lv) |
| juris janis : Manās bezmiega naktīs |
| Manās bezmiega naktīs, Izsapņots netiek nekas. Manas dziļākās domas, Un pagātnes saldākās dienas, Kā pēdu nospiedumi, Kas zem sniega atstāti. Tie nav izdzisuši, Bet sasaluši mūžībā Manās bezmiega naktīs, Svešais dauzās apkārt. Kā nelūgts viesis, Tas iezogas manā prātā Un atstāj savas pēdas Manās bezmiega naktīs, Mežs elpo savādāk, Mēness spīd spožāk Un egļu galotnes, šķietami, Rokas stiepienu no zvaigznēm Manās bezmiega naktīs, Pasaule kļūst relatīva, Aptuvena bet tieša. Tā ir kā nenosakāma esamība, Tāla klātbūtne, Kļūda aprēķinā Manās bezmiega naktīs, Laiks tiek skaitīts no nulles Un ir vēl palicis nedaudz, Līdz rītausmai /Cālītis - Lapsiņš/ |
| (19.01.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |