Manās bezmiega naktīs,
Izsapņots netiek nekas.
Manas dziļākās domas,
Un pagātnes saldākās dienas,
Kā pēdu nospiedumi,
Kas zem sniega atstāti.
Tie nav izdzisuši,
Bet sasaluši mūžībā
Manās bezmiega naktīs,
Svešais dauzās apkārt.
Kā nelūgts viesis,
Tas iezogas manā prātā
Un atstāj savas pēdas
Manās bezmiega naktīs,
Mežs elpo savādāk,
Mēness spīd spožāk
Un egļu galotnes, šķietami,
Rokas stiepienu no zvaigznēm
Manās bezmiega naktīs,
Pasaule kļūst relatīva,
Aptuvena bet tieša.
Tā ir kā nenosakāma esamība,
Tāla klātbūtne,
Kļūda aprēķinā
Manās bezmiega naktīs,
Laiks tiek skaitīts no nulles
Un ir vēl palicis nedaudz,
Līdz rītausmai
/Cālītis - Lapsiņš/ |